ozitīvā psihoterapija - tā ir iespēja izprast sevi, apkārtējos un atrast harmoniju, kas ļauj apzināti veidot laimīgu dzīvi. Tās konsultēšanas princips ir saistīts ar katra cilvēka resursu apzināšanos un jaunu uzvedības veidu izveidošanu.

             Ne velti saka, ka: Cilvēki un apstākļi, kas man visapkārt, neveido mani par to, kas es esmu, tie tikai parāda, kas es esmu. Bieži vien visu, kas mums pieder uzskatam par pašsaprotamu, un tajā pašā laikā ir grūti saprast, kāpēc liela daļa cilvēku, kuriem ir dots tik daudz, tomēr jūtas nelaimīgi. Kad kaut kāda iemesla dēļ mēs ciešam, pasaule sabrūk mums apkārt un ir grūti saglabāt pozitīvu skatījumu, sastopoties ar grūtībām.

          Šādās smagās situācijās izmaiņas domāšanā un emocijās nenotiek automātiski, nākas krietni nopūlēties, lai sevi piespiestu. Ikvienas pārmaiņas izraisa pretreakciju – slinkumu, izklaidību, rosību, pārlieku centību. Lai pārvarētu šos šķēršļus, jānovērtē esošais pārmaiņu potenciāls, kas ļaus ieraudzīt mērķi plašāka skatupunktā. Pozitīvās psihoterapijas ietvaros pastāv iespējas atkāpties un uz problēmu paskatīties no attāluma, kas parāda arī citus situācijas aspektus.

               Pozitīvajā psihoterapijā uzmanība tiek veltīta uz svarīgajām lietām, kas sniedz atvieglojuma izjūtu, jo tiek apmierināta kāda konkrēta šī brīža vajadzība, kas ļauj dzīvot – šeit un tagad, jo vakardiena ir palaista vaļā. Bieži vien netiek realizētas tās lietas, kuras apzināmies kā svarīgākās, tā vietā tiek izšķiests laiks nenozīmīgām aktivitātēm.

           Visvienkāršākās uzskatu izmaiņas, ir saistītas ar viedokli par sevi, tādēļ svarīgi ļaut katram sev ar pozitīvu pieeju izvērtēt iespējas un tās pieņemt, neļaujot sev ignorēt visu labo, kas ir ik katrā. Mums pašiem nākas izvēlēties. Pozitīvās psihoterapijas ietvaros ir iespēja uzņemties atbildību un izdarīt izvēli. Tā iemāca līdzsvarot savas pūles – atrast viduspunktu starp spriedzi un atslābumu, ir iespējams izveidot pašam savu attieksmi, reakciju, uzvedību, pieņemt lēmumus un izlemt pašam.

               Pozitīvā psihoterapija skatās katra cilvēka attīstību kā vienotu veselumu, kā vienotu pieredzes un zināšanu uzkrājumu, ko arī izmanto terapeitiskajā darbā – uzsverot pašu vērtīgāko no klienta uzkrātās pieredzes un liek tai darboties uz klienta tālāku virzību un attīstību. Mēs daudz laika veltām mēģinājumiem rast risinājumus dažādām dzīves problēmām. Vai pamanām, ka veids, kādā mēs paredzam jebkuru situāciju ir tieši saistīts ar mūsu uztveri, interpretāciju, emocionālo stāvokli un attieksmi.

           Pozitīvā psihoterapija piedāvā atbrīvoties no saviem vecajiem domāšanas, rīcības stereotipiem un mācīties domāt dzīvot savādāk nonākam svārstībās – starp veco un jauno, šaubām un nedrošību. Mēs gribam labāku dzīvi, labākas attiecības ar cilvēkiem, taču darām pārāk maz, lai vēlēšanās patiešām kļūtu par realitāti. Mums gribās, lai mainās pasaule, lai mainās visi citi... dzīves apstākļi, nevis mēs paši. Taču ir kāds teiciens: nemaini pasauli, mainies pats... Apzinies, ka visa cēlonis ir domas, nevis ārējie apstākļi. Maini domāšanas veidu, un tev kļūs pa spēkam mainīt arī likteni.  Šāda situācija prasa izdarīt izvēli un būt atbildīgam par savas dzīves kvalitāti. Tā ir apzināšanās, ka katrs mirklis  ir jauns izejas punkts. Viss, kas ar mums notiek, mums pieder un atspoguļo mūsu katra patiesās vēlmes. Viss, ko mēs gribam, kam esam gatavi veltīt sevi, savu laiku un gribu –īstenojas.