zīvē pienāk brīdis, kad ir nepieciešams veikt pārmaiņas vai arī tās notiek pašas no sevis. Tās ir neatņemama un būtiska dzīves sastāvdaļa. Cilvēks nespēj ilgstoši atrasties vienā stāvoklī, pārmaiņas ir kā kustība, kas ir dzīve.

Ir svarīgi veikt pārmaiņas – mainīt uzskatus, uzvedības modeli, pasaules redzējumu, lai  mūsdienu straujajā dzīves tempā mēs neizdegtu. Pārmaiņas ir pašsaglabāšanās nepieciešamība – gan fiziskā, gan emocionālā līmenī. Jauni paradumi ir kā svaigs spēka avots, kas palīdz pieņemt citu redzējumu, sevi un citus.

     Ja rutīna ir pārņēmusi emocionālo un fizisko stāvokli, nepieciešams sakoncentrēt savu apziņu uz uzlabošanu. Sākumā jāpavēro sevi no malas, jāsaprot, kādas vajadzības netiek apmierinātas, kādi dzīves notikumi vai dzīves apstākļi nomāc un degradē emocionālo stāvokli. Bieži vien, kad ir apzināts pārmaiņu trūkums, statiskais stāvoklis tiek izkustināts dabiski, bet, ja nē, tad pārmaiņas var sadalīt pa posmiem un veikt pakāpeniski – ievākt informāciju, plānot rīcību, vadīt to, un beigās nostiprināt sasniegto. Svarīgi konkrētā laikā un vietā izvērtēt prioritātes. Saprast, kas jāmaina, kur jāvirzās, kā nomainīt skatu punktu. Tas var būt pašvērtējuma uzlabojums, sevis aktualizēšana, savu vajadzību akceptēšana. Kad tas ir apzināts, nepieciešams sākt rīkoties. Svarīgi apzināties, ka, pirmkārt, pārmaiņas skar domāšanu un domāšana – rīcību.

Rīcība un emocijas iet roku rokā, un regulējot rīcību, kas tiešāk pakļaujas gribai, mēs varam netieši regulēt emocijas, kuras nepakļaujas gribai. Lai mainītu savas emocijas, mums jāmaina rīcība. Tas, kas tie darīts katru dienu ir nozīmīgāks par to, kas tiek veikts laiku pa laikam.

​

      

     

​

​

​

         Pārmaiņas sniedz iespēju izveidot jaunus uzskatus, kuri atbilst tam, kas esam patiesībā.

Pārmaiņas skar personīgās robežas. Nedrīkst baidīties tās paplašināt, jo pārāk ciešas robežas neļauj izdarīt pareizo izvēli, bet, ja tās attaisa, tiek paplašināts uzskatu diapazons un rīcības brīvība, kas rada jaunas sajūtas, attieksmi un, galvenokārt, pārmaiņas.

       Kad atlaižam ierobežojošos uzskatus un emocijas, dzīve kļūst lieliskāka. Mēs nekad nebeidzam šo procesu. Kļūstam par labākiem cilvēkiem, dzīvojot tik labu dzīvi, cik iespējams. Mēs rūpējamies par sevi, tāpēc, ka ticam savai vērtībai. Un kad mēs sākam ticēt, varam īstenot ilgtspējīgas pārmaiņas. Ne vienmēr nepieciešams meklēt atbildi, var meklēt atvieglojumu! Tādējādi mēs tiekam uz priekšu un izbaudām ceļojumu.

Pārmaiņas dzīvē ienesis tas, kā sākam justies attiecībā pret sevi. Pieņemam patieso un reālo konkrētajā brīdī, varam justies stabili. Rīkojos – rezultātā ar katru dienu sāku justies labāk. Varam attīstīties, augt apzinātā maigā un dabiskā veidā.

Jācenšas atrast jaunus un labākus veidus kā turpināt mīlēt un pieņemt sevi. Lai būtu pavisam vesels, mums jāļauj sev izjust īsta emocionāla brīvība. Mērķis ir saprast, ka nav jābūt apstākļu upuriem un biežāk rīkoties tā, lai justos labāk. Lai patiešām dzīvotu, ir jāiziet ārpus komforta zonas. Atrodaties pozā „vieglums”, jo runa ir par mūsu katra dzīvi, spēku un drosmi.