LĪDZSVARS
J
a cilvēks atrodas līdzsvarā ar sevi un apkārtējo vidi, viņš var mierīgi un saprātīgi rīkoties visdažādākajās dzīves situācijās, saglabājot iekšējo laimes izjūtu. Sasniedzot līdzsvara stāvokli, ir iespējams izvairīties no liekiem pārdzīvojumiem un stresa, kas ietekmē ne tikai garīgo, bet arī fizisko veselību. Ja notiek kas biedējošs, ķermenis sniedz reakciju – paātrinās sirds ritms, svīst plaukstas. Tādēļ ir svarīgi trenēt līdzsvarotību, jo tā ietver sevī atslābināšanos un mieru.
Laika gaitā līdzsvars padziļinās un kļūst par pilnīgu iekšējo mieru, ievijoties ikdienā un tādējādi atvieglojot dzīvi. Līdzsvarotība palīdz būt līdzcietīgam, laipnam un priecāties par citu cilvēku laimi.
Mūsdienās bieži ir jādarbojas autopilota režīmā. Ilgstoši risinot daudzus uzdevumus vienlaikus un noslogojot sevi ar informācijas pārbagātību, saspringtu dienas kārtību, organisms tiek novests līdz stresa stāvoklim. Šajā haosā mums neatliekami jāatrod laiks, lai nomierinātos, samazinātu ikdienas ātrumu, atrastu līdzsvaru, izkoptu attiecības ar sev nozīmīgiem cilvēkiem un pašiem ar sevi. Mūsu prāts mācās no tā, kam tiek pievērsta mūsu uzmanība, koncentrēšanās ir ceļš uz pozitīvās pieredzes apzinātu izmantošanu savā labā. Lai vairotu sevī vērtīgo un izskaustu nevajadzīgo, darbs ar prātu un ķermeni ir svarīgākais ikvienam.
Koncentrēšanās ir ceļš uz pozitīvās pieredzes apzinātu izmantošanu
savā labā
Hronisks stress izjauc hormonālo balansu, kas bojā imūnsistēmu. Nemiera avoti tiek baroti ar perfekcionismu, ambīcijām un vēlēšanos sniegt to, ko citi gaida no mums. garīgo stresu mēs varam pārvarēt ar fiziskām aktivitātēm, jo kustībā izdalās laimes hormoni – endorfīni. Mums ir nepieciešama telpa ārpus profesionālās dzīves – vietas, kurā jūtam sevi dzīvojot. Ir svarīgi koncentrēt savu uzmanību uz to, ko darām, lai izveidotu līdzsvaru starp profesionāliem uzdevumiem, pienākumiem, ģimeni un laiku sev pašiem, piemēram, plānojot savu dienu, nedēļu, mēnesi, utt.
Līdzsvaru nav viegli rast. Nav arī noteiktas receptes. Katram tas jāatrod pašam. Jāvērš uzmanība uz savām sajūtām, pārdzīvojumiem un stresu – signāliem, kas brīdina, ka laiks piestrādāt pie līdzsvara. Pilnīga prāta līdzsvarotība nav ierasts stāvoklis, tāpēc to var attīstīt tikai praktizējot.
Līdzsvarotība nenozīmē vēsumu, vienaldzību vai apātiju, bet gan to, ka cilvēks neļauj sevi ietekmēt notikumiem, kurus nav iespējams mainīt. Jāapzinās, ka arī sāpīgi pārdzīvojumi tomēr ir īslaicīgi un parasti nav nemaz tik briesmīgi. Jāpievērš uzmanība tam, kā mainīt esošo situāciju, kā uzlabot nākotni. No negatīvas pieredzes nav jāizvairās, vienkārši ir jāpalielina pozitīvais. Tiecoties pēc pozitīvā, mēs varam izlīdzināt neiroloģisko nelīdzsvarotību. Mūsu pievēršanās pozitīvām lomām un pieredzēm, vairo labas, siltas emocijas. Līdz ar pozitīvajām emocijām, nostiprinās imūnsistēma, kas kļūst mazāk uzņēmīgāka pret stresu. Pilnīgi pietiek ar minūti, lai dienā saskatītu pozitīvo, kas, savukārt, nodrošinās lielāku varbūtību, ka arī rītdien jutīsities labi.
Lai cilvēks saglabātu veselību, katrai ķermeņa sistēmai un prātam jānotur līdzsvars starp prāta atvērtu mijiedarbību ar vidi un tajā pašā laikā ar tā fundamentālo stabilitāti, kurai jābūt centrētai uz labākiem iestatījumiem.
Ar meditāciju palīdzību ir iespējams stabilizēt līdzsvaru, jo tiek apzināta pieredzes izjūta. Un rodas sapratne par to, no kā mēs varētu atbrīvoties ikdienā. Stiprinot savu iekšējo līdzsvarotības izjūtu, laimes sajūta kļūst aizvien nesatricināmāka un neatkarīgāka no dažādiem nosacījumiem. Un tas ir lielisks priekšnosacījums laimīgai dzīvei!