as tad īsti ir laiks? Protams, vispirms tā ir mērvienība. Laiks ir visuma kustība un, lai cilvēki labāk izprastu šo kustības ciklisko un mainīgo dabu (diena, nakts, mēnesis, gadalaiki), tie ieviesa Laika jēdzienu, jo tas ir viegli uztverams. Laiks ir arī viena no centrālajām tēmām psiholoģijas zinātnē, jo to var uztvert kā psiholoģisku parādību, piemēram, laiks “skrien” vai “velkas”. Psiholoģiskais laiks norāda uz to, ka svarīgi ir nevis notikumi cilvēka dzīvē, bet gan pārdzīvotais kādā laika posmā.

Viens ir skaidrs – laiks ir jāizmanto lietderīgi, gan pieņemot lēmumus, gan izmantojot dzīves sniegtās izdevības, jo vairāk tādu iespēju vairs nebūs. Zaudēto laiku nav iespējams atgūt, tāpēc tieši šeit un tagad ir īstais laiks būt tādam, kāds tu esi.

        Laiku var uztvert arī kā starpību starp to, kas ir un kam ir jābūt. Laiks ir intervāls starp ideju un rīcību. Tieši tādēļ laiks reizēm ietver sevī konfliktu par to kā jābūt nākotnē un kādas darbības būtu jāveic, lai piepildītu izvirzīto mērķi vai atrisinātu kādu problēmu.

       Tas, kā cilvēks raugās uz pasauli, noved pie noteiktas rīcības. Tas veido cilvēka priekšstatus, domas, attieksmi un uzvedību. Un laiks ietekmē šos faktorus, jo ar laiku cilvēki mainās. Viens no rādītājiem, ka cilvēka ceļš iet vēlamajā virzienā, ir tas, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, cilvēks jūtas daudz mierīgāk, harmoniskāk un stabilāk. Ir lielāka pārliecība par saviem pieņemtajiem lēmumiem. Lai tā notiktu, ir nemitīgi jāieklausās sevī, jo iekšējās izjūtas sniedz nepieciešamo enerģiju vēlmju sasniegšanai.

​

​

         

 

 

 

          Laika apgūšanas procesā rodas emocionāli vērtējoša attieksme pret sevi. Tas, kā cilvēks interpretē laiku, diktē viņa rīcību apkārtējā vidē. Daudzveidīgas jūtas un emocionālie stāvokļi, kas pārdzīvoti dažādās dzīves situācijās, veido emocionālo fonu un ietekmē personības un attieksmi pret sevi. Tāpat tas nozīmē arī apzināties, kā tiek izlietots savs laiks, kas tiek darīts nomoda stundās, cik daudz laika tiek izniekots velti. Tām nedaudzajām dienas stundām, kuras cilvēks izbaudījis no visas sirds un pa īstam labi, ir pati lielākā nozīme. Kvalitatīvi izmantojot laiku, ir iespējams dzīvē atgūt līdzsvaru un sasniegt savus mērķus, jo laiks ir virzība no pagātnes un tagadnes jau daudz labākā nākotnē.