imene ir vienota sistēma, kurā līdzsvars tiek uzturēts ar patstāvīgām pārejām – te augšā, te lejā. Tajā pašā laikā ģimene ir manevrējoša sistēma, kas īsā laika sprīdī var svārstīties starp vairākiem stāvokļiem, piemēram, tuvums-tālums, savstarpēja distancēšanās, dažādas laika pavadīšanas iespējas un prioritātes.

         Ģimene atrodas nepārtrauktā kustībā. Viena ģimenes locekļa attieksme pret otru, ietekmē visu ģimenes sistēmu kopumā, izjūtot iedarbību arī uz sevi. Katram ģimenes loceklim šajā sistēmā ir jāizjūt savas robežas gan no iekšpuses, gan ārpuses. Robežlīnijām jābūt skaidrām, precīzām un vienlaikus arī elastīgām. Ģimenes sistēmā robežas veicina iekšējās stabilitātes saglabāšanu.

        Ģimene kā sistēma ir ar savu pašorganizējošo un regulējošo mehānismu, kas skar savstarpēji iesaistītos (vecvecāki, bērni, vīrs, sieva, māsas, brāļi), veidojot nepārtrauktu savstarpējo mijiedarbību. Līdz ar to ir svarīgi, lai katrs varētu sevi izpaust, būtu pieņemts un atbalstīts. Mēdz gadīties, ka kādam ģimenes loceklim ir maz izteikta vēlēšanās apliecināt savu ES, kas var nostiprināties, jo kāds cits no ģimenes centīsies to nostiprināt vai pat ignorēt. Piemēram, ja kāds ir vienmēr gatavs palīdzēt citam no ģimenes locekļiem, tas nozīmē, ka bieži nepieciešams, lai arī šis cilvēks laiku pa laikam arī saņemtu palīdzību un iemācītos to prasīt. Novirzes visas ģimenes funkcionālajā stāvoklī ietekmē katra  indivīda stāvokli. Šīs novirzes var ietekmēt uzvedību un var parādīties arī iekšējās fizioloģiskās izmaiņas. Katra ģimenes locekļa veselība var būt tieši saistīta ar vienotu ģimenes veseluma funkcionālo stāvokli.

           Ģimenes locekļiem ir svarīgi prast izmantot dažādus uzvedības veidus tam piemērotā brīdī. Ģimenei ir aktuāli nevis tas, vai tās locekļi sadarbojas cits ar citu, bet tas - kā viņi to dara.

Uzvedības ikdienas šabloni mēdz izjaukt līdzsvaru gan ģimenei, gan katram individuāli. Palielinoties trauksmes līmenim, sistēma kļūst atklātāka, ģimenes locekļi brīvāk iesaistās saskarsmē, kas atvieglo sarunas par ģimenes pagātni, tagadni un šī brīža svarīgākajiem notikumiem. Ja ģimene ir mierīga, tad tajā nav saskarsmes emocionālās tēmas, un pati ģimene darbojas tā, lai novērst šo tēmu rašanos. Izmaiņas ģimenē notiek, ja cilvēki pārstāj koncentrēties uz citu trūkumiem, bet mēģina saprast, kā konkrētā uzvedība iedarbojas uz citiem ģimenes locekļiem. Šādos brīžos ģimene var uzskatīt par nepieciešamu griezties pie speciālista.