is ir stāsts par kādu brīnišķīgu senioru grupu, ar kuru mēs tiekamies katru mēnesi, bet vēl vairāk - šis ir par dzīvi. Un kurš gan labāk par to pastāstīs, ja ne tas, kas ir to izdzīvojis visilgāk.

        Tas bija 2007./ 2008. gads, kad augstākajā mācību iestādē tika piedāvātas mācības un semināri senioriem. Šis mācības – seminārus vadīja psiholoģijas nodaļas maģistranti - praktizējoši psihologi, tajā skaitā es. Te mēs arī satikāmies  - dažādi, bet ar lielu pieredzi dzīves garumā. Sākumā mēs bijām septiņas sievietes un viens vīrietis, bet laikam ejot, kāds jau uz mums skatās no debesu maliņas.

       Satiku šīs grupas dalībniekus, kad viņi bija tikko beiguši aktīvas darba gaitas. Mūsu grupā satikās dažādu profesiju pārstāvji – bērnudārza audzinātāja, medicīnas māsiņa – fizioterapeite, grāmatvede, pārtikas tehnologs un pat pilots. Principā, var apjaust, ka minēto profesiju saraksts norāda uz to, cik šo senioru personības buķete ir krāšņa jau pašā grupas sākumposmā. Bet, kas viņus vieno? Šīs dalībnieces ir aktīvas un pašmotivētas uzzināt, iepazīt un pieņemt to, kas saglabā viņām dzīvesprieku, vēlmi komunicēt ar apkārtējiem, apmeklēt teātri, muzejus un pasākumus jeb katra no grupas dalībniecēm pati parūpējas par savām vajadzībām un to apmierināšanu – ir pašpietiekamas, spēj parūpēties par sevi un spēj labi izprast apkārtējos cilvēkus. Vienmēr atrod veidu kā pašrealizēties - regulāri cept garšīgāko kāpostu pīrāgu; apceļot skaistākās Latvijas pilsētas un iepazīties ar to kultūru un tradīcijām; divas reizes gadā doties ceļojumā uz Ēģipti, vienmēr uzaicināt līdzi pārējos un vienmēr parūpēties par svaigu franču manikīru. Turklāt, grupas dalībnieces aktīvi izmanto savā ikdienā plašu sociālo tīklu piedāvājumu spektru, varbūt pat vairāk kā daļa jauniešu. Jeb, ja tā kopskatā, tad izmanto visus iespējamos piedāvātos resursus – gan taustāmos, gan netaustāmos. Tā nu ir iekārtots, ka dzīves laikā ir doti, nu, limitēti dabas resursi – katram savi, katram savā daudzumā, bet katra no šīs grupas dalībniecēm apzinās savu, viņas tos attīsta un saglabā, un tērē ar prātu. Jo, kamēr ir ceļš, ir jāiet tālāk.

           Manuprāt, viss uzskaitītais liecina par to, ka šis vecumposms nav bioloģiskais rādītājs vai zīmogs pasē, tas ir katra cilvēka intelektuālais, garīgais briedums, labizjūta un spēja likt lietā tos resursus, kas uzkrāti dzīves laikā. Jeb cik “veca“ ir mūsu domāšana, kādas ir mūsu sajūtas, jūtas  un uzskati, kādi ir katra orientieri un mērķi. “Tas, kurš zina "kāpēc" dzīvo, zinās atbildi gandrīz uz visiem "kā" dzīvot “, teicis Nīče.

           Šo nodarbību vadīšanas , gatavošanās laikā nācās piedzīvot daudzas atklāsmes un tā gads pēc gada mēs kopā meklējām atbildes uz dažādiem jautājumiem ar praktiskām un radošām metodēm, kas dod iespēju sastapties ar savu radošo potenciālu un pietuvoties personības izpētei drošā vidē. Kopā darbošanās šis grupas pārstāvēm sniedz nozīmības izjūtu, apmierinātību ar sevi un savu padarīto.  Kopā pavadītais laiks mūs ir satuvinājis, veidojis tradīcijas un attiecības, piemēram, atzīmēt dzimšanas dienas un veidot pārsteigumus;  saņemt apsveikuma kartīti, ko pasniedz apsargs ar vārdiem : “Man palūdza Jums nodot sveicienu , kāda sirma dāma bija atnākusi”; un, protams, vēl daudz mīļbrīžu, kas uzvirmo atmiņās kā jāņtārpiņi. Un tā siltuma stīga , kas caurvij mūs visas ir mūsu šī brīža – miera osta.., mūsu iekšējais resursa ezers.

         Esam izgājušas cauri dažādiem laika posmiem cilvēka dzīvē un par pamatu un svarīgu, esam atzinušas savu vecāku vērtības, paradumus, kas ieņem lielu lomu arī turpmākajā dzīves laikā. Ne velti, ķīniešu gudrība saka - “Nav svarīgi, kad kļūsti vecs, bet svarīgi, kā kļūsti vecs ”.

       Tāpat kā aug cilvēks, pieredzot noteiktus attīstības posmus, aug un attīstās arī profesija . Man strādājot ar šo senioru grupu ir interesanti būt procesā un vienlaikus vērot, reflektēt par to kā notiek manas profesijas attīstība. Runājot caur profesionālo prizmu – saistībā ar šo grupu, tas ir veids kā es varu savas zināšanas un resursus izmantot, lai palīdzētu atklāt ceļu pie sevis, lai ieraudzītu vērtīgo sevī, kas bieži paslēpies aiz daudziem pienākumiem, steigas un neskaitāmajām lomām, ko dzīvē pildām. Šīs grupas vadīšanas darbs dod šo transformācijas iespēju –  turpinot attīstību. Jo, laikam ritot, katram no mums grupā mainās gadu cipari un trakākais nav tas, ko citi par mums domā  vai saka, bet kā katra to uztveram. Mana atziņa – lielākā daļa cilvēku patiesi vēlas un dažādos veidos arī spēj atraisīties un sasniegt jaunu pašapzināšanās un pašizpausmes līmeni. Ir tikai jārada apstākļi, lai tas varētu notikt. Senioru atbalsta grupa tā ir reāla iespēja palīdzēt cilvēkiem izmainīt emocionālo stāvokli, domāšanas veidu, dzīves redzējumu, un tas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti. Jāatzīst, ka es savā darbā ar senioriem gūstu patiesu prieku un visu šo laika posmu mēs esam viens otru pieņēmuši un iepazinuši. Šis kopā pavadītais daudzpusīgo tēmu izklāsta laiks ir mani spēcinājis, rosinājis un vienīgi un tikai ieinteresējis turpināt sadarbību un sajust labsajūtu gan uz vienu, gan uz otru pusi. Jo “Cilvēks kā labs vīns  ar gadiem kļūst nevis vecāks, bet labāks”, saka angļi. Labāks? Viedāks gan – pasaules, sevis skatījumā. Ko es mācos no šis grupas apmeklētājām? – pieņemšanu un prasmi “necepties “. Nav finiša ir tikai starts. Mūsu nodarbības ir kā ceļojums laikā, kurš piesaistīts ar katra individuālā grupas dalībnieka dzīves mirkļiem un notikumiem. Un tomēr, rodas viens jautājums - vai šodien tiek pamanīta un novērtēta tā bagātība, ko cilvēks iegūst ar gadiem? Atbilde rūgta, jo, piekritīsim, ka novērtē reti. Ja novērtētu un ieklausītos, tad atklātu Patiesību, ka mēs tiešām varam tikt galā ar ikdienas grūtībām, varam mainīt sevi, jo esam viens otra turpinājums..

            Šis mūsu kopā piedzīvotais ceļš - kopīga mijiedarbība atklāja viena vecumposma burvību, tā priekšrocības, kas jāspēj apzināties un pats galvenais būt kustībā, un turpināt piedzīvot – skaistus ceļojumus, iespēju lasīt labu literatūru, mācīties rokdarbus, aktīvāk pavadīt savu laiku – audzēt rozes, baudīt kultūras pasākumus vai kaut rušināties gurķu dobē. Vienkārši baudīt, vienkārši būt klātesošam.

 

Lai sumināta mana senioru grupiņa!

Paldies par uzticēšanos! Paldies par sastapšanos un kopā piedzīvoto!

 

Pateicībā, Gunmāra.